Ziemeļnieciskās smeldzes un romantisma piesātinātais Norvēģijas free-džezs pēc nepilnu sešu gadu pārtraukuma (albuma ‘Rites’ 1999.gada janvārī un šī paša gada aprīlī izdotā Garbareka un „The Hilliard Ensemble” kopprojekta ‘Mnemosyne’) atkārtoti atgādina par savu eksistenci Jana Garbareka personā un saksofona spēles lielmeistara jaunākajā studijas ierakstā ‘In Praise Of Dreams’.

Jau pēc pirmajām ieraksta minūtēm jūtama albuma krietni vienkāršotākā, nepretenciozā, vienaldzīgi realistiskā (‘As Seen From Above’, ‘Conversation With A Stone’) noskaņa, pretstatā gana depresīvajam ‘Madar’, liekot ‘In Praise Of Dreams’ kraut vienā plauktiņā ar ‘I Took Up The Runes’ vai ‘Visible World’. Zinātāji gan iebildīs, ka nekad Jana Garbareka saltais saksofona tonis nav rosinājis uz optimistiskākām domām kā par sniega pieputinātiem mežiem vai pusaizsalušas upes pulgošanu. Vēl jo vairāk tāpēc kaut nelielas izmaiņas šo asociāciju virknēs ir uzreiz pamanāmas, un, kas attiecas uz ‘In Praise Of Dreams’, tad tas, būdams nedaudz mazāk atmosfērisks nekā liela daļa tā gaisīgi skumjo un – jā, reizēm pat uzmācīgi aso priekšgājēju, zaudē ar savu neattīstošos „stāstījumu”, vietām ieslīgstot pārlieku ilgā apātijā, vairāk iemidzinošās nekā elēģiskās solopartijās, kuras gan, tiesa, bieži glābj Manu Katčes meistarīgie ritma zīmējumi. Noteikti ne labākais Garbareka izdevums, taču gana saturīgs atgādinājums par sevi, kā arī gandrīz ieteicama klausāmviela visiem, kuri dzīves piepildījumu rod naktīs veroties lietū.

Iesaku:
‘As Seen From Above’, ‘Knot Of Place And Time’