Šī vasara nudien nav skopojusies ar jaunām vēsmām mūzikā un pat vairāk nekā interesantiem atklājumiem. Viens no tiem ir albums, kuram līdz šim DELFI slejās patiesi nav izrādīta pietiekama cieņa un kurš godam papildina šī gada lieliskāko debitantu sarakstu. Labāk vēlāk, nekā nekad – tie ir „Dogs Die In Hot Cars”.

Citējot skotu kvinteta debijas plates virsrakstu, ‘Please Describe Yourself’ jau ar pirmajām tā notīm sevi prezentē kā pustraku britu „jaunā viļņa” atblāzmu, piedāvājot šo to no ‘Madness’ (grupas kādreizējais producentu „duets” – Klīvs Langers un Alans Vinstenlijs ir arī šīs plates „atbildīgie”), šo to no ‘Talking Heads’, tomēr galveno apbrīnu ir pelnījusi apvienības spēja, ar vienu kāju droši stāvot tālo un visnotaļ krāšņo septiņdesmito un astoņdesmito mijā, likt tā laika tematikai un metodēm strādāt arī šobaltdien, turklāt ne mirkli neizklausoties pēc retro. Un tomēr – šeit atrodamās vēsmas, lai arī ierindojamas indīroka „plauktiņā”, piedāvā diezgan nepierastu pieredzi, spēlējoties ar indīrokam gana neraksturīgiem ska ritmiem un melodijām ar neaprakstāmu lipīguma koeficientu. No izteikta britpopa (‘Godhopping’) līdz pat mākslinieciskam post-punk (‘Pastimes And Lifestyles’), ne brīdi neaizmirstot par smieklīgiem un neuzbāzīgi banāliem pantiem (frāzes ‘I wish i had Paul Newman`s eyes/that would be nice’ vai ‘I`m not blind, i`m somewhat off the way’ pēc nu jau vairāk nekā trīs mēnešu ilgas atrašanās iecienītāko klausāmvielu topa augšgalā (plate izdota jau 12.jūlijā) apaugušas ar atmiņām par vasaru un šī ieraksta gaisotnē aizvadītām ballītēm) – tieši tāds ir ‘Please Describe Yourself’. Albums, kurš vienlīdz lieliski liks tev mesties neprātīgā dejā un tajā pašā laikā, nedaudz pieverot acis, gremdēties atmiņās par laiku, kad tevis vēl nebija un pasaule pavisam noteikti garšoja citādāk.

Iesaku:
‘Godhopping’, ‘Somewhat Off The Way’, ‘Paul Newman’s Eyes’