Glāsgovas indī-rokeri pēc astoņu gadu klusēšanas (‘A Happy Pocket’ 1996.gadā), atgriežoties ar savu ceturto studijas plati, piedāvā koncentrētu un apbrīnojami vienkāršu eposu par jaunību, sapņiem un lipīgiem smiekliem.

Gluži kā pēdējie, arī lielākā daļa ieraksta melodiju ir „dizainētas”, lai tām nebūtu iespējams pretoties. Un kāpēc gan censties, ja klausītājam jau no pirmajām albuma taktīm tiek piedāvāts jo salds, pašpārliecinātas bungu partijas caurvīts indīroks, kurš jau pēc pāris minūtēm pāraug vēl saldākā stāstā par spējām mainīties (‘Got Caried Away’), kas savukārt transformējas absolūtā ieraksta kulminācijā – plates vērtīgākajā skaņdarbā ‘All the Dark Horses’, kas neatgriezeniski „piecērt” klausītāju un līdz pat albumu noslēdzošajam titulskaņdarbam nenokabina no āķa, ļaujot pilnībā izbaudīt šo – pamatā rāmi saldām balādēm piesātināto ierakstu, kurš šķiet „izkāpis” no deviņdesmito gadu sākuma indī scēnas.

Albuma ģenerētais sapņainības koeficients to visai viegli ļauj salīdzināt ar līdzīgu noskaņu gammu piedāvājošajiem, šogad izdotajiem „The Blue Nile” un „The Veils” jaunākajiem darinājumiem (attiecīgi „High” un „The Runaway Found”), kamēr diska vāciņš laikam tomēr pasaka visvairāk par ‘Weightlifting’ „pievienoto vērtību” un, ataušot atmiņā sen pazīstamas rindas iz kādas pašmāju muzikālās apvienības savulaik populāras dziesmas, aicina „iet paslēpēs bez drēbēm”. Jo tieši tam ‘Weightlifting’ ir kā radīts.

Iesaku:
‘All the Dark Horses’, ‘Usually’, ‘Weightlifting’