Pēdējo gadu laikā bezmaz vai kulta statusu ieguvušās apvienības „Red Hot Chili Peppers” ģitārista Džona Frušantes jaunākā, kopskaitā piektā soloplate, kā arī mūziķa pēdējā laika (un ne tikai) aktivitātes gluži nevilšus prātā atsauc mūžseno sentenci „Trakajiem pieder pasaule!”.

Iepriekšminētais apgalvojums nejaušam lasītājam varētu šķist gluži nepamatots, ja vien… Ja vien Frušante pirms nieka pieciem mēnešiem mūzikas ierakstu apgāda „Warner” paspārnē jau nebūtu laidis klajā medijos (diezgan pamatoti) atzinīgi novērtēto ‘Shadows Collide With People’, kā arī, par spīti iepriekšminētajam faktam, nebūtu paudis vēlmi atlikušajos šī gada mēnešos „dzemdēt” vēl sešus jaunus studijas ierakstus! Grūti gan pārbaudīt, cik daudziem mūziķiem jebkad ir radusies šāda doma (un cik no tiem ir to piepildījuši), tomēr septiņi albumi gada laikā – īsti prātīgi tas neizklausās. Un ja vēl piedevām tv ekrānā (vai vēl labāk – dzīvē!) ir vērota kaut viena „RHCP” uzstāšanās, tad vārds „trakais” iegūst gluži vai pieticīgu nozīmi mākslinieka raksturojumā.

‘The Will To Death’, pirmais no paredzētajiem „6-in-a-row” albumiem, ierakstīts praktiski vienā paņēmienā (bez vairākkārtējām partiju pārspēlēm un iedziedāšanām), kas vietām itin skaidri saklausāms, piemēram, ģitāras vai bungu skanējumā. Izprotot mākslinieka „ideju” – vēlmi nevis ražot mūziku, bet gan tajā izteikties, kas, manuprāt, ir visai loģiski, esot informētam par Frušantes „krāšņo” pagātni, šādas diska ieraksta metodes izvēle ir vietā, turklāt mūzika no tā tikai iegūst – albums ir ļoti intīms, gan tematiski, gan artistiski. Un tomēr ‘The Will To Death’ ne īsti pārtrumpo, ne arī zaudē tā priekšgājējam – šā gada 1.martā izdotajam ‘Shadows Collide With People’. Protams, „skumjais un vientulīgais narkomāns” joprojām jo izjusti dzied par diezgan personiskām savas dzīves epizodēm, kas sev formu radušas lielākoties īpaši skumjos un rāmu, vienkāršotu ritmu cauraustos pop-roka opusos, kuros iepriekš tik svarīgā ģitāra ieņēmusi bezmaz vai otrā plāna lomu, vietu dodot episkajai Frušantes dzejai… Tikai cerams, ka ar vēlmi nedaudz dziļāk iegrimt savas pagātnes apcerēšanā, mākslinieks nav zaudējis kāri uz psihodēliskiem muzikāliem eksperimentiem, bez kuriem Frušantes daiļrade ir gandrīz kā futbols bez bumbas.

Rekomendējamas dziesmas:
‘The Mirror’, ‘Far Away’, ‘Helical’, ‘The Will To Death’