Pēdējos gados aizvien biežāk no okeāna pretējā krasta uz Eiropas pusi „veļas” a-la „Interpol” manierē veidotas garāž- un indīroka apvienības.

„The Walkmen” ir vēl viens spilgts piemērs šim mūsdienu garage rock revival „jaunajam vilnim”, tikai ar to atšķirību, ka ģitārām un ērģelēm bruņotais sekstets, pa starpu jūtamām ietekmēm no Eiropas līdziniekiem, Liverpūles „Clinic”, nav kļuvis par jau kādreiz izteiktu ideju atgremotājiem, bet gan spējis izveidot sev raksturīgus muzikālus vaibstus.

Ja reiz ieminējos par līdziniekiem, tad nepārprotami viens no pamatīgākajiem „The Walkmen” elkiem varētu būt Bostonas kvartets „The Pixies”, kas, gluži kā „The Walkmen”, kuri šo gadu sākuši jaunas ierakstu kompānijas paspārnē, kas arī sekmējis ‘Bows + Arrows’ izdošanu, atkalapvienojušies Eiropas koncertturnejai. Paralēli tam ik pa brīdim skaņu jūklī iespējams izdalīt ar „U2” un „The Velvet Underground” daiļradi sasaucošas pasāžas, īpaši uzsverot otro nosaukto mūzikas hipnotiskumu, kuru „The Walkmen” sasmēlušies pārpārēm. Par spīti visnotaļ enerģiskajam un bagātīgajam ieraksta skaņu jūklim, kurā nenoliedzami dominē asi ģitāru rifi, vienīgais, kas neļauj klausītājam vēl „dziļāk laisties iekšā melanholijā” ir pāris paasāki dziesmu sākumi, kas uzmodina un atgriež realitātē.

Par spīti tikko pieminētajai ‘Bows + Arrows’ viengabalainībai, kas izpaužas albuma pilnajā skaņā, ierakstā „zem viena jumta” iemājojušas kā sapņainas himnas indīroka stilā (‘138th Street’), var būt pat šis tas no „pirmsmiega repertuāra” – naksnīgā balāde ‘No Christmas While I`m Talking’ vai arī liegais, noreibušais valsis ‘Hang On Siobhan’, kā arī, bez šaubām, daudz un dažādas indīroka vēsmas, kuru patieso burvību iespējams sākt novērtēt tikai pēc albuma „otrā apļa” cd atskaņotājā.

Rekomendējamas dziesmas:
‘What`s In It For Me’, ‘138th Street’, ‘Hang On Siobhan’, ‘New Years Eve’.