Aizraujoša indīroka un maigas elektronikas krustojums. Un atkal jau no Francijas…

Ne īpaši populārā franču trijotne Phoenix plašāku sabiedrības uzmanību piesaistīja tikai piecus gadus pēc savas oficiālās „dzimšanas” – ar 2000.gadā izdoto debijas ierakstu ‘United’, kurš arī visspilgtāk atklāja apvienības muzikālo gaumi un izpausmes virzienu – nedaudz modernizētu versiju par astoņdesmito gadu poproku, kurā svarīgu lomu spēlēja lipīgs un viegls ģitārroks, kurš, pamatīgi appušķots ar sintezatoru arpēdžijām, jau balansēja uz robežas ar sintīpopu. Spilgtākais grupas tālaika daiļrades piemērs ir optimistiskais un sirsnīgais ‘Too Young’, kurš iekļauts arī Sofijas Koppolas filmas ‘Lost In Translation’ skaņu celiņā (skat. recenziju iepriekš).

Atšķirībā no sava priekšgājēja, nule klajā nākušais ‘Alphabetical’ parāda Phoenix ne-tik-bērnišķīgi-dzīvespriecīgo daiļrades pusi, kas jau daudz vairāk sasaucas ar savdabīgu, ne tik sintētisku Erland Oye (‘Holdin` On Together’) un Air (‘Alphabetical’) krustojumu. Tiesa, ierakstā nedaudz gan ir noslīkusi grupas mīlestība uz poproku, tomēr, pavisam nenododot ģitāru skaņas, tās piedāvājot maigā indīroka mērcē (‘I`m An Actor’), kā arī pievienojot nedaudz netradicionālu ritmu (‘Everything Is Everything’) un pavisam nedaudz nopietnības, iegūtais rezultāts neļauj „jaunos franču talantus” novērtēt pārāk zemu. Lai arī ‘Alphabetical’ neatklāj jaunu Ameriku (kā to, šķiet, katrreiz no jauna mēģina paveikt Phoenix ierakstu izdevniecības ‘Source Records’ „lielie brāļi” Air), tomēr šoreiz neviens to no Phoenix arī neprasa un, būdami ļoti „kodolīgi”, Phoenix albuma nepilnajās 38 minūtēs pasaka tieši tik maz, lai neapniktu un tik daudz, lai saintriģētu.