Dīvainai filmai nevar nebūt dīvains skaņu celiņš!

Lai gan tapis izdots jau pagājušā gada nogalē, skaņu celiņš jaunākajai Sofijas Koppolas (‘Virgin Suicides’) kinolentei ‘Lost In Translation’ piesaista sev uzmanību ne tikai filmas kontekstā un tās parādīšanās uz lielajiem ekrāniem dēļ. Cik apātiska, ne-holivudiska (specefekti = 0), baudāma, aizraujoša un nervus kutinoša ir pati kinofilma, tikpat šokējošs un vienlaikus arī rimts ir tās muzikālais noformējums, ko personīgi es uzskatu par milzīgu jebkuras filmas skaņu celiņa plusu.

Ir patiesi grūti daudz maz sakarīgi, neieslīgstot liekā banalitātē, atstāstīt, par ko ir filma ‘Lost In Translation’, taču tās saundtreks šo uzdevumu veic manā vietā – šeit runa ir par sapņiem (Kevin Shields ‘Are You Awake?’), par nepiepildāmām cerībām, kuras varbūt pat nevajag piepildīt (Phoenix ‘Too Young’), kā arī, protams, mīlestību, taču ļoti specifisku (Happy End ‘Kaze Wo Atsumete’). Līdz ar šo īso aprakstu lielā mērā ir atklāta plates „emocionālā stīga”.

Runājot par diska „faktuālo materiālu”, jāatklāj, ka lielākos laurus ieraksta „mugurkaula” izveidē ir jāsaņem jau vairāk nekā desmit gadus kā pajukušās īru poproka apvienības My Bloody Valentine izbijušajam līderim – ģitāristam Kevinam Šīldsam, kurš ‘Lost In Translation’ skaņu celiņā „atzīmējas” ne tikai My Bloody Valentine rindās grupas pēdējā studijas albuma ‘Loveless’ pazīstamajā ģitārroka balādē ‘Sometimes’, bet arī ar četriem pa daļai ambient (‘Goodbye’, ‘Ikebana’), pa daļai indie-rock (‘City Girl’) stilā ieturētiem skaņdarbiem, kuri visi radīti tieši speciāli filmai. Jāpiebilst, ka šajā skaņu gammā lieliski iederas arī pārējie ieraksta veidotāji – maigais un atmosfēriskais Death In Vegas ‘Girls’, jau pieminētā Phoenix paraugstunda 80.gadu vieglā roka un sintīpopa sintēzē skaņdarbā ‘Too Young’, neiztrūkstošie Air ar ‘Alone In Kyoto’, kuru pēc ‘Lost In Translation’ noskatīšanās klausos ar gluži „citu ausi” (tā vien šķiet, ka tieši šī skaņdarba dēļ filmā galvenā varone dodas uz Kjoto!), kā arī filmu noslēdzošais, sapņainais Jesus & Mary Chain eposs ‘Just Like Honey’. Tas viss kopā izveido nedalāmu, interesantu un dažādu ceļojumu cilvēku jūtu pasaulē, kas savukārt ierakstu nepārprotami paceļ pāri „vienkārša skaņu celiņa” kategorijai.