Šeit atrodamais lielā mērā izskaidro neizskaidrojamo – kas tad īsti ir “roks”.

Šī gada sākumā kinoteātrus iekarojušās Ričarda Linkleitera filmas ‘School Of Rock’ “nervs” ir kāda cilvēka neaprakstāmā mīlestība pret rokmūziku, kura “dzīvo pāri” ikdienai un tās problēmām. Skaidri saprotams, ka šādā filmā būtu grūti atrast piemērotāku galveno tēlu par Džeku Bleku, kurš pazīstams arī kā smieklīgā, tomēr gaumīgā rokmūzikas dueta “Tenacious D” zvaigzne. Bez tam, Blekam par labu runā arī viņa līdzšinējā pieredze “izteikti muzikālos kinogabalos” – spilgtākais no piemēriem nepārprotami ir Stīvena Frīra ‘High Fidelity’, kurā Bleks tēlo milzīga mūzikas ierakstu veikala darbinieku Beriju, kura mīļākā nodarbe ir ik pēc piecām minūtēm likt sev nosaukt, piemēram, piecas visu laiku labākās sieviešu kārtas vokālistes, kā arī dažādos citos veidos krist apkārtējiem uz nerviem ar savu neizmērojamo erudīciju mūzikas pasaulē.

Kā jau var saprast no tās nepārprotamā nosaukuma, filmai, kas runā par rokmūzikas pamatiem, vienkārši nedrīkst būt viduvējs un nepārdomāts skaņu celiņš! Un šoreiz visu cieņu filmas veidotājiem, bet tā vien šķiet, ka viņiem ir izdevies radīt ideālāko mājas ballīšu izlasi “ever”! Gluži kā mūzikas leksikonā, šeit ir daudz kas no tā, ko ir klausījušies ļautiņi pirms četrdesmit gadiem, taču tai pat laikā nesmādējot arī dažas mūsdienu rokmūzikas scēnas pērles. “The Who”, “Doors”, “Led Zeppelin” un “Cream” kā rokmūzikas „leģendas”, kopā ar salīdzinoši jaunākajiem ohaijoviešiem “The Black Keys” un britu “The Darkness” (kuru izpildīto un ierakstā iekļauto ‘Growing On Me’ nezināmu iemeslu dēļ gan neizdevās saklausīt filmā) veido diezgan krāšņu un dažādu ainavu.

Būdams visai interesanta persona mūzikā, protams, arī pats Bleks nav laidis garām iespēju ieguldīt filmas audiālajā materiālā arī savu „pievienoto vērtību”, uzstādamies gan grupas “No Vacancy” sastāvā, gan arī filmas fiktīvajā “School Of Rock” bendā, kura izpildītajā AC/DC ‘It’s a Long Way to the Top’ Bleks rāda patiesi augstu klasi, aizgaiņājot jebkādas šaubas par šādu himnu kaverversiju šaubīgo kvalitāti.

Diez vai ‘School Of Rock’ skaņu celiņš spēs pārsteigt jebkuru, kura mājas kolekcijā ir atrodams kaut viens “The Who” vai “T.Rex” ieraksts, tomēr, ņemot vērā, ka lieliskas dziesmas taču nekad nenoveco, šādu izlasi nevar novērtēt citādi kā vien ar vārdu – lieliski!