Vai dzīvespriecīgs, zvaigžņoti elektronisks krautroks vēl ir modē?

Atbilde ir visai vienkārša – izrādās, ka ir, un šī – Anglijas “sirdī” – Londonā dzimusī elektroniskā četrotne, saukta arī par Stereolab, turpina aplaimot savu klausītāju ar futūristisku, taču tai pat laikā jau labi pazīstamu 50.gadu beigu, 60.gadu sākuma lounge stila un acid jazz sintēzi, un joprojām pamatoti pretendē uz specifiskākās un konceptuālākās pagājušā gadsimta mūzikas grupas titulu.

Lai gan iepriekšējais grupas veikums – pagājušā gada nogalē izdotais singls ‘Instant 0 To The Universe’ sagādāja pamatīgu vilšanos ar savu nepārliecinošo un brīžiem pat garlaicīgo sniegumu, un ieraksts atstāja tikpat daudz emociju, cik jau minēts tā nosaukumā, kas galvenokārt varētu tikt saistīts ar grupas ilggadējās solistes Mērijas Hansenas traģisko bojāeju, no kuras pārējie “stereolabieši”, kā izskatījās, nespēja attapties, tomēr jaunākajam, kopsummā desmitajam Stereolab studijas ierakstam jau ir gluži citi vaibsti. Viens no pamanāmākajiem ir francūzietes Letīcijas Sadleres sniegums, kas, atšķirībā no jau pieminētā ‘Instant 0 To The Universe’, kur Sadlere tikai mēģināja iejusties Stereolab solistes ampluā, jāatzīst, ir kāpis un kļuvis daudz pārliecinošāks.

Vieni ‘Margerine Eclipse’ jau nodēvējuši par apliecinājumu faktam, ka Stereolab “nevaid miruši” un no šī kolektīva puses vēl gaidāmi lieli darbi; citi savukārt uzskata, ka salīdzinoši īsajā ierakstā (ar nedaudz mazāk par 54 minūtēm, ‘Margerine Eclipse’ uzstāda jaunu Stereolab albumu īsuma rekordu) atrodama retrospektīva grupas daiļrades esence ar tendenci nevis atkārtot, bet gan attīstīt un veidot no jauna, kā jau to grupa darījusi visos tās pastāvēšanas laikā izdotajos ierakstos. Šķiet, abas puses nav īpaši kļūdījušās, jo, par spīti faktam, ka albums nesatricina visu mūzikas pasauli ar savu oriģinalitāti un nespēj šokēt, tomēr Stereolab gadījumā tas arī netiek gaidīts, un klausītājs, kas vēlas iegūt priecīgu, interesantu un mūsdienīgi sintētisku krautroka parafrāzi, to arī saņem.